Kādas ir Zviedrijas taisnstūra karoga proporcijas?
Likums nosaka augstuma un garuma attiecību 10:16 un paredz arī laukumu un krusta proporcijas. Trīsdaļīgajam karogam kopējā attiecība ir citāda.
Zviedrijas zilajam karogam ar zeltaini dzeltenu krustu likumā noteiktas proporcijas un oficiālās formas. Tā vēsture sniedzas līdz 16. gadsimtam.
Zviedrija
Informācija par karoga dizainu, krāsām un proporcijām.
Ziemeļvalstu krusts.
Zviedrijas karoga likumā tas aprakstīts kā zils karogs ar dzeltenu krustu, kura zari ir perpendikulāri malām. Taisnstūra karoga augstuma un garuma attiecība ir 10:16; likums nosaka arī četru laukumu un krusta zaru proporcijas.
Likumā paredzētās krāsas ir gaiši vidēji zila un zeltaini dzeltena. Krusts sniedzas līdz karoga malām, bet tā vertikālā josla ir nobīdīta masta virzienā. Šie izmēri veido raksturīgo Ziemeļvalstu krusta izkārtojumu.
Likums atļauj taisnstūra karogu ar taisnu malu un trīsdaļīgu formu. Pārējos gadījumos lieto taisnstūra karogu; trīsdaļīgā karoga augstums, ieskaitot mēles, ir puse no tā garuma.
Bruņotie spēki trīsdaļīgo karogu izmanto kā kara flotes karogu, un saskaņā ar valdības noteikumiem to drīkst lietot arī citas militāras iestādes. Monarhs var izmantot karalisko variantu ar lielo vai mazo valsts ģerboni; citos gadījumos lieto taisnstūra karogu.
Zviedrijas Nacionālais arhīvs karoga vēsturi saista ar 16. gadsimta vidu. Arhīvs zilo un zeltaino krāsu saista ar Zviedrijas ģerboni, kurā uz zila fona redzami trīs zelta kroņi.
Arhīvs krustu saista arī ar zilajiem laukiem, kas sadala lielo valsts ģerboni. Heraldiskā saikne izskaidro krāsu tradīciju, bet nepiešķir katrai krāsai atsevišķu oficiālu nozīmi.
Kopš 1916. gada 6. jūnijs visā Zviedrijā tiek atzīmēts kā Karoga diena. Datums piemin Gustava Vāsas ievēlēšanu par karali 1523. gadā un sakrīt arī ar 1809. gada pārvaldes akta pieņemšanu.
Kopš 1983. gada 6. jūnijs ir arī Zviedrijas valsts svētku diena. Noteikumos par vispārējām karoga dienām šis datums minēts gan kā valsts svētku diena, gan kā Zviedrijas karoga diena.
Likums nosaka augstuma un garuma attiecību 10:16 un paredz arī laukumu un krusta proporcijas. Trīsdaļīgajam karogam kopējā attiecība ir citāda.
Bruņotie spēki to lieto kā kara flotes karogu, un to drīkst izmantot arī citas pilnvarotas militārās iestādes. Pārējos gadījumos lieto taisnstūra karogu.
6. jūnijā, kas ir arī Zviedrijas valsts svētku diena. Karoga dienu atzīmē kopš 1916. gada, bet valsts svētku diena tā kļuva 1983. gadā.
Likums nosaka gaiši vidēji zilu un zeltaini dzeltenu krāsu, bet katrai krāsai nepiešķir atsevišķu nozīmi. Nacionālais arhīvs tās saista ar valsts ģerboni.
Attēli sakārtoti pēc kolekcijā norādītajiem gadiem. Norādītais gads ne vienmēr ir karoga oficiālās ieviešanas gads.
Vexilla vēsturisko karogu kolekcijā ir agrāki karogi, kas saistīti ar mūsdienu valstīm un teritorijām, kā arī to valstu, impēriju un citu varu karogi, kuras šīs teritorijas pārvaldīja agrāk.
Karoga iekļaušana kādas valsts vēsturisko karogu kolekcijā nenozīmē, ka šī valsts tajā laikā noteikti bija neatkarīga vai ka karogs bija tās nacionālais karogs.
Norādītie gadi balstīti datu kopas vēsturiskajos ierakstos un ne vienmēr ir karoga oficiālās pieņemšanas gads. Kolekcija nav pilnīga; vēsturiskā lietošana, teritorijas tvērums un interpretācijas var atšķirties.